Govis

Jāņa māte man iedeva

Jāņa māte man iedeva
Raibu siera gabaliņu;
Lai viņai citu gadu
Raibi vien telēniņi.

Māte, māte, sieru, pienu

Māte, māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.

Appušķoju to gotiņu

Appušķoju to gotiņu,
Kas vairāk piena deva;
Kura piena man nedeva,
Lai pušķoja veļu māte.

Es savai gosniņai

Es savai gosniņai
Ozoliņa kroni pinu;
Vienu vedu rociņā,
Citas nāca nopakaļus.

Appušķoju brūnaliņu

Appušķoju brūnaliņu
Zaļu bērzu vainadziņu,
Lai pušķojas citu gadu
Ar brūnām telītēm.

Raibas vien man telītes, Kas tās raibas izraiboja? Jāņu nakti izraiboju, Jāņu zāles lasīdama.
Nosazviedza kumelinš, Jūras malu tecēdams. Ne tas ēda jūras zāles, Ne dzer jūras ūdentiņ' Sūra
Tumša nakts, zaļa zāle, Laukā laidu kumeliņu. Tur palika zaļa zāle, Vilks apēda kumeliņu.
Augsti cēlu Jāņa zāles, Lai telītes lielas auga, Lai tās labi lielas auga, Lai tās
Appušķoju brūnaliņu Zaļu bērzu vainadziņu, Lai pušķojas citu gadu Ar brūnām telītēm.