Govis

Aplīgoju sav` telītes

Aplīgoju sav` telītes
Pašā Jāņu vakarā,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās deva pulka piena.

Jānīts kāpa kalniņā

Jānīts kāpa kalniņā,
Zāļu nasta mugurā;
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.

Nes, Jānīti, zāļu nastu

Nes, Jānīti, zāļu nastu,
Dod manām gosniņām;
Tad būs piens, tad būs kreims,
Tad būs sviests skutulā.

Raibaliņa, dūdaliņa

Raibaliņa, dūdaliņa,
Dod man pilnu slaucenīti:
Es tev pinu ziedu kroni
No sarkana āboliņa.

Gotiņ, mana raibaliņa

Gotiņ, mana raibaliņa,
Tu man saldu pienu dod;
Tāpēc tevi apdziedāju,
Tāpēc tevim kroni viju.

Jāņu rītu govis ganu

Jāņu rītu govis ganu
Zaļābula lauciņā;
Jāņa māte atnākusi,
Siera nuki kabatā.

Jānīšam sieru sēju Smalkā linu palagā: Jānīts manas govis gana Visu cauru vasariņu.
Jāņa tēvs alu dara Baltā bērza muciņā; Jāņa māte sieru sēja Baltā linu audeklā.
Sieru, sieru, Jāņa māte, Tev ir govis laidarā; Ja nedosi sieru, pienu, Dzīšu govis kāpostos.
Māte, māte, sieru, pienu, Lai aug govis raibaļiņas; Kad nedosi sieru, pienu, Tad augs tādas
Sieru, sieru, Jāņa māte, Tev bij govis laidarā; Ja tu sieru man nedosi, Ņemšu vienu