Govis

Gāju govju dārziņā

Gāju govju dārziņā,
Radu prieku Jāņu rītu:
Radu vērsīt` piedzimušu
Sudrabiņa radziņiem.

Sieru, sieru, Jāņa māte

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā;
Ja tu sieru man nedosi,
Ņemšu vienu raibuļiņu.

Jāņa mātei raibas govis

Jāņa mātei raibas govis,
Lai ved raibus telēniņus;
Jāņa tēvam sirmi zirgi,
Simtu sirmu kumeliņu.

Rādi manim, Jāņu māte

Rādi manim, Jāņu māte,
Kādas govis laidarā:
Tumši brūnas, gaiši brūnas
Zeltītiem radziņiem.

Visa laba Jāņa zāle

Visa laba Jāņa zāle,
Ko atnesa Jāņa bērni:
Jāņa māte, saņēmusi,
Izbaroja telītēm.

Raibas vien man telītes, Kas tās raibas izraiboja? Jāņu nakti izraiboju, Jāņu zāles lasīdama.
Nosazviedza kumelinš, Jūras malu tecēdams. Ne tas ēda jūras zāles, Ne dzer jūras ūdentiņ' Sūra
Tumša nakts, zaļa zāle, Laukā laidu kumeliņu. Tur palika zaļa zāle, Vilks apēda kumeliņu.
Augsti cēlu Jāņa zāles, Lai telītes lielas auga, Lai tās labi lielas auga, Lai tās
Appušķoju brūnaliņu Zaļu bērzu vainadziņu, Lai pušķojas citu gadu Ar brūnām telītēm.