Laima

Laima gāja pār pagalmu

Laima gāja pār pagalmu,
Ar Dieviņu runādama:
Tai meitai mazs pūriņš,
Tai vajag viegla mūža.

Es, pādīti dīdīdama

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju,
Lai cilina Dēkla, Laima
Bagātos ļautiņos.

Bēgu dienu, bēgu nakti

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas likta neizbēgu:
Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man dzīvojot.

Es piedzimu bez naudiņas

Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa.
Dieviņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.

Tumšs laukā, tumšs laukā

Tumšs laukā, tumšs laukā,
Kur bij ņemt ceļa draugu?
Dievs bij mans ceļa draugs,
Laima – ceļa rādītāja.

Cīrulītis rillināja Mana lauka galiņā; Kā tam bija nedziedāt - Brālīts veda lakstīgalu.
Mežā dzimu, mežā augu, Nule mani laukā veda, Nule manas villainītes Lauka vēji vēdināja.
Man bij lieli rudzu lauki, Otras malas neredzēj'; Bij man arī sila zeme, Kur bitēmi
Neguli, māršiņa, Līdz diena klētī, Nāc jel laukā Gosniņu raudzīt!!
Ai, Jānīti, ai, Jānīti, Tavu lielu rudzu lauku: Visu nakti salīgoju, Laukam galu neatradu.