Laima gāja pār pagalmu,
Ar Dieviņu runādama:
Tai meitai mazs pūriņš,
Tai vajag viegla mūža.
Es, pādīti dīdīdama
Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju,
Lai cilina Dēkla, Laima
Bagātos ļautiņos.
Bēgu dienu, bēgu nakti
Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas likta neizbēgu:
Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man dzīvojot.
Es piedzimu bez naudiņas
Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa.
Dieviņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.
Dēkla, Dēkla, Laima, Laima
Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
Tu vienādi nedarīji:
Citam kāri vieglu mūžu,
Citu grūti rūdināji.
Tumšs laukā, tumšs laukā
Tumšs laukā, tumšs laukā,
Kur bij ņemt ceļa draugu?
Dievs bij mans ceļa draugs,
Laima – ceļa rādītāja.