Visas manas ceļa malas
Laimes koku pieaugušas:
No bērziņa jēriņš dzima,
No apsītes kazuliņš.
Kādu mūžu Laima lika
Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man jādzīvo;
Es nevaru pāri kāpt
Pār Laimiņas likumiņu.
Es savai Laimītei
Es savai Laimītei
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā manu mūžu lika
Uz asaru avotiņa.
Gaiša, gaiša uguns deg
Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā:
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Liec, Laimiņa, man mūžiņu
Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec liepā, ābelē:
Kā liepai man izaugt,
Kā ābelei noziedēt.
Raud māmiņa, raud Laimiņa
Raud māmiņa, raud Laimiņa,
Abas divas gauži raud.
Kam, Laimiņa, tu raudāji,
Pati mūža licējiņa?