Pērkons

Pērkoņam visa zeme

Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleliņi;
Šķir, Dieviņ, lietus tūci
Deviņiem gabaliem!

Pērkonam četri dēli

Pērkonam četri dēli,
Visi četri amatnieki:
Divi sita vara bungas,
Divi šķīla uguntiņu.

Ei, pērkoni, vecai tēvs

Ei, pērkoni, vecai tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
– Manas meitas pūru loka,
Pušķo baltas villainītes.

Pērkonīša vedekliņa

Pērkonīša vedekliņa
Augsti vien ducināja;
Ne tai mirka zelta pušķi,
Ne sudraba ielociņi.

Rāmi, rāmi, patapdamis

Rāmi, rāmi, patapdamis,
Nāk no jūras pērkoniņis,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.

Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.