Upes

Kļava lapa lielījās

Kļava lapa lielījās
Vīru nest pār Daugavu.
Vai tu traka, kļava lapa,
Kur tu vīru pārnesīsi!

Sudrabiņa upe tek

Sudrabiņa upe tek
Caur zaļo priežu mežu;
Būtu zelta tecējuse,
Kaut skujiņas nebirušas.

Ko tu gaidi, oša laiva

Ko tu gaidi, oša laiva,
Daugaviņas maliņā?
– No ziemeļa vēju gaidu,
No Vāczemes īrējiņu.

Līču loču upe tek

Līču loču upe tek,
Zelta zirņa meklēdama;
Zelta zirnis patecēja
Zem sudraba sakārnīša.

Eita, bērni, čigānos Ziemassvētku vakarā; Dos pupiņas, dos zirnīšus, Dos cūciņas smecerīti.
Ziemassvētki sabraukuši Rakstītām kamanām; Zirņi, pupas, rācenīši Ziemassvētku kamanās.
Līču loču upe tek, Zelta zirņa meklēdama; Zelta zirnis patecēja Zem sudraba sakārnīša.
Zirņa zieda laiviņ' taisu, Auzu skaru zēģelīti; Tā bij viegla jūriņā Pret vilnīti vizenāt.
Nāc, māsiņa, ciemoties Metenīša vakarai: Būs pupiņas, būs zirnīši, Būs cūciņas šņukurītis.