Upes

Sidrabiņa upe tek

Sidrabiņa upe tek
Līkumiņu līkumiem,
Visapkārt augsti kalni,
Visapkārt zaļi meži.

Sudrabota upe tek

Sudrabota upe tek
Caur zaļaju eglieniņu;
Būt’ sudrabu sasmēlusi,
Kaut skujiņas nebirušas.

Visas upes cauri jāju

Visas upes cauri jāju,
Daugaviņu nevarēju,
Daugaviņu nevarēju,
Tā bij pilna dvēselīšu.

Teci, teci, Daugaviņa

Teci, teci, Daugaviņa,
Sijādama, niekādama:
Teci, zeltu sijādama,
Sidrabiņu niekādama.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.