Vainadziņš

Dedzini, brālīti

Dedzini, brālīti,
Trejžuburu sveci:
Nu tautas māsiņai
Vainagu ņems.

Pie liepiņas kājas āvu

Pie liepiņas kājas āvu,
Liepā kāru vainadziņu.
No liepiņas ziedi bira,
No vaiņaga sudrabiņš.

Vainadziņa vijējiņa

Vainadziņa vijējiņa,
Kur vaiņaga loku liki?
– Es pakāru liepiņā,
Lai vij citas tautu meitas.

Dedzi gaiša, uguntiņa

Dedzi gaiša, uguntiņa,
Tu dzisīsi šovakar;
Vizi, manu vainadziņu,
Tev` noņems šovakar.

Godam dzimu, godam augu

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Ar godiņu noņemat,
Tautas, manu vainadziņ`.

Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs.
Sācin vien es iesāku Vainadziņu darināt, Neļauj vairs sveši ļaudis Līdz galam darināt.
Kariet manu vainadziņu, Kur actiņas neredzēja; Acs redzēja, sirds sāpēja, Galvā likti nedrīkstēju.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.