Pinu, pinu, nenopinu
Ābeļziedu vaiņadziņu,
Abeļziedu vaiņadziņš –
Grūts rnūžiņš dzīvojot.
Kur, Saulīte, tu tecēsi
Kur, Saulīte, tu tecēsi,
Kur tu kārsi vainadziņu?
Tur tu kārsi vainadziņu,
Kur deviņas upes tek.
Man māsiņas tā nav žēl
Man māsiņas tā nav žēl
Kā māsiņas vainadziņa;
Māsiņai staigajot,
Spīdēj` visas sētmalītes.
Caur ābeļu birzi gāju
Caur ābeļu birzi gāju,
Rokā nesu vainadziņu:
Ābelei asi zari,
Saplēš manu vainadziņu.
Ai, māsiņ, burzgalīt
Ai, māsiņ, burzgalīt,
Tavu skaistu vaiņadziņu,
Labāk vīru piecietusi.
Ne tik skaistu vaņdziņu.
Es, māsiņ, tev piesaku
Es, māsiņ, tev piesaku,
Nevij apšu vainadziņa;
Trīsēs tava valodiņa,
Ar tautām runājot.