Vainadziņš

Pinu, pinu, nenopinu

Pinu, pinu, nenopinu
Ābeļziedu vaiņadziņu,
Abeļziedu vaiņadziņš –
Grūts rnūžiņš dzīvojot.

Kur, Saulīte, tu tecēsi

Kur, Saulīte, tu tecēsi,
Kur tu kārsi vainadziņu?
Tur tu kārsi vainadziņu,
Kur deviņas upes tek.

Man māsiņas tā nav žēl

Man māsiņas tā nav žēl
Kā māsiņas vainadziņa;
Māsiņai staigajot,
Spīdēj` visas sētmalītes.

Caur ābeļu birzi gāju

Caur ābeļu birzi gāju,
Rokā nesu vainadziņu:
Ābelei asi zari,
Saplēš manu vainadziņu.

Ai, māsiņ, burzgalīt

Ai, māsiņ, burzgalīt,
Tavu skaistu vaiņadziņu,
Labāk vīru piecietusi.
Ne tik skaistu vaņdziņu.

Es, māsiņ, tev piesaku

Es, māsiņ, tev piesaku,
Nevij apšu vainadziņa;
Trīsēs tava valodiņa,
Ar tautām runājot.

Anniņai, māsiņai, Šķībi stāv vainadziņš, Ne vakara negaidīs, Pagalam nokritīs.
Muļķu, muļķu, tu, māsiņa, Atdevusi vainadziņu; Atdevusi vainadziņu Pret vecām lupatām.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Puķu pinu vainadziņu, Sudrabiņu taupīdama; Sudrabiņu sataupīju Mazajai māsiņai.
Es, māsiņ, tev piesaku, Nevij apšu vainadziņa; Trīsēs tava valodiņa, Ar tautām runājot.