Vainadziņš

Pinat, meitas, vainadziņus

Pinat, meitas, vainadziņus
Jāņa dienas vakarā:
Kam būs greznis vainadziņš,
Tā Jānīša līgaviņa.

Jāņu nakti, meitiņ, sargi

Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu:
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.

Jāņu nakti nepazinu

Jāņu nakti nepazinu,
Kura meita, kura sieva:
I meitai, i sievai
Zaļi ziedu vainadziņi.

Jānīts manu vainadziņu

Jānīts manu vainadziņu
Koku galā vicināja;
Es Jānīša kumeliņu
Ērkšķu krūmu dancināju.

Ejam, bērni, pļaviņā

Ejam, bērni, pļaviņā,
Sēžamiesi pulciņā:
Novīsim vainadziņu,
Ar ko Jāni sagaidīt.

Es saviju vainadziņu

Es saviju vainadziņu
No zemeņu ziediņiem;
To uzliku galviņā,
Jāņu nakti līgodama.

Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.