Vainadziņš

Uz Kurzemi, uz Kurzemi

Uz Kurzemi, uz Kurzemi
Mans vizuļu vainadziņš;
Vidzemnieki, bāleliņi,
Nāk pakaļ raudādami.

Saule pina vainadziņu

Saule pina vainadziņu,
Ozolā sēdēdama;
Pin, saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!

Sācin vien es iesāku

Sācin vien es iesāku
Vainadziņu darināt,
Neļauj vairs sveši ļaudis
Līdz galam darināt.

Kariet manu vainadziņu

Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzēja;
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Galvā likti nedrīkstēju.

Aiz Daugavas lieli meži

Aiz Daugavas lieli meži
Dzeltenām galotnēm.
Es, pa vidu staigādama,
Viju zelta vainadziņu.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.