Vainadziņš

Krustiņiem, celiņiem

Krustiņiem, celiņiem
Tautu meitas vainadziņš;
Tie krustiņi, tie celiņi
Pieviļ manu bāleliņ`.

No vainaga es pazinu

No vainaga es pazinu,
Jauna, jauna tā meitiņa:
No vainaga ziedi bira,
No acīm asariņ`s.

Sila malu tecēdama

Sila malu tecēdama,
Kronīt’ nesu rociņā,
Lai to man nenorāva
Sila doru dējējiņ’.

To celiņu rītā gāju

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Manis zīļu vainadziņš.

No druviņas pāriedama

No druviņas pāriedama,
Vārpu viju vainadziņu;
To pārnesu māmiņai
Par launaga nesumiņu.

Vai tā mana viegla diena

Vai tā mana viegla diena
Zem vainaga gulējusi?
Kā nocēla vainadziņu,
Tā nocēla vieglu dienu.

Man pazuda gredzentiņš

Man pazuda gredzentiņš
Pašā Jāņu vakarā;
Gredzentiņu meklēdama,
Vainadziņu pazaudēju.