Vainadziņš

Tev, eglīt, piederēja

Tev, eglīt, piederēja
Visu mūžu zaļi svārki;
Tev, māsiņ, nepiedera
Visu mūžu vainadziņš.

Saules meita Bārbaliņa

Saules meita Bārbaliņa,
Samijam vainugiem!
Tavs bij zelta zīlītēm,
Mans sudraba lapiņām.

Krustiņiem, celiņiem

Krustiņiem, celiņiem
Tautu meitas vainadziņš;
Tie krustiņi, tie celiņi
Pieviļ manu bāleliņ`.

No vainaga es pazinu

No vainaga es pazinu,
Jauna, jauna tā meitiņa:
No vainaga ziedi bira,
No acīm asariņ`s.

Sila malu tecēdama

Sila malu tecēdama,
Kronīt’ nesu rociņā,
Lai to man nenorāva
Sila doru dējējiņ’.

To celiņu rītā gāju

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Manis zīļu vainadziņš.

To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
Man pazuda gredzentiņš Pašā Jāņu vakarā; Gredzentiņu meklēdama, Vainadziņu pazaudēju.
Ozoliņi, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Upē tavas zīles bira, Garām jāja dravenieki.
Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.
Dziedāj' visas laucinieces - Ne lapiņa nečabēja; Dziedāj' viena mežiniece - Ozolam zīles bira.