Vainadziņš

Kas kaitēja nedzīvot

Kas kaitēja nedzīvot
Dravinieka līgavai:
Bišu spārnu lindraciņi,
No vaskiem vainadziņš.

Es saviju vainadziņu

Es saviju vainadziņu
Trejdeviņi ziediņiem;
To paņēma tautu dēls
Pašā Jāņu vakarā.

Ceļa malas dāboliņš

Ceļa malas dāboliņš
Nekam lielis nederēja:
Ne bitīte ziedu vilka,
Ne pin meitas vaiņagā.

Es uzliku Jānītim

Es uzliku Jānītim
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod Jānītim
Ozoliņa stiprumiņu.

Mežā dzimu, mežā augu

Mežā dzimu, mežā augu,
Mežā mūžu nodzīvoju;
Mežā mans vainadziņš
Oša lapu darināts.

Appušķoju Jāņu māti

Appušķoju Jāņu māti
Liepu lapu vaiņagiem,
Lai tai auga daiļas meitas
Tā kā liepas kalniņā.

Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Adiet, meitas, ko adiet, Vilkam zeķes noadiet: Vilkam kājas nosalušas, Dziļu sniegu bradājot.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Kas kaitēja nedzīvot Upmaliešu meitiņām: Pašas guļ dienavidu, Straume kreklus balināja.
Jāņu nakti dancot gāju, Naudu bēru zābakos, Lai teic meitas dancodamas, Tam sudraba zābaciņi.