Klausies, Jānīti

Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām,
Pa ceļu ceļiem.

Ai, vilciņ, ai, vilciņ

Ai, vilciņ, ai, vilciņ, Tu jau biji nekristīts: Kurš vien tevi ieraudzīja, Visi tevi ulināja.

Jānīts savu kumeliņu

Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.

Par gadskārtu Jānīts nāca

Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.

Jānīts brauca par gadiņu

Jānīts brauca par gadiņu, Sav` bērniņu aplūkoti: Vai ir lieli izauguši, Vai ir labi pārtikuši.