Mēnestiņš nakti brauca
Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt’s; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti.
Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt’s; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti.
Ūsiņam gaili kāvu Dzeltenām kājiņām, Lai manam kumeļam Palīdzēja dubļu brist.
Ūsiņam gaili kāvu Pašā svētku rītiņā; Lai tas man zirgus gana Šo garo vasariņu.
Saule kūla Mēnestiņu, Aiz radziņa turēdama, Kam tas lēca naktī vēlu, Kam gaismiņas nerādīja.
Ai, rudzīti, rogainīti, Tavu daiļu augumiņu! Vēl daiļāki arājiņi, Rogainīšu pļāvējiņi.
Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ’.
Kas tur kūra uguntiņu Viņā upes maliņā? Jānīts kūra uguntiņu, Pēterīti kaitināja.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej’ vaska kamaniņas, Iejūdz’ sila vāverīti.
Raibas vien man telītes, Kas tās raibas izraiboja? Jāņu nakti izraiboju, Jāņu zāles lasīdama.
Iedēstīju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piederēja, Man pieder ozoliņš.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Zinu, zinu, bet nesaku, Kur aug zaļi ozoliņi: Aiz kalniņa ozoliņi, Ciemā jauna dējējiņ’.
Kal, kalēj, ko kaldams, Nokal man atslēdziņu, Vilkam mute jāaizslēdz, Lai ganiņu neklidzina.
Es redzēju ganīdama, Skudre vilka dzīpariņu Vai skudrīte sagšas auda, Vai locīja ielociņus?
Māci mani, māmuliņ, Visādā darbiņā: Govis slaukt, linus plūkt, Linu kreklus balināt.
Jūra krāca, jūra brēca, Ko tā bija ierijusi? lerijusi zelta laivu, Div’ sudraba irējiņus.