Zinu, zinu, bet nesaku Zinu, zinu, bet nesaku, Kur aug zaļi ozoliņi: Aiz kalniņa ozoliņi, Ciemā jauna dējējiņ’. Augt, Kalns, Ozoliņi Ai, ozoli, ozoliņi Ai, ozoli, ozoliņi, Maksā manu dējumiņu! Jau skaidiņa sapuvusi, Vēl bitite nelīdusi. Kam tie rudzi, kam tie mieži Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm kuplie ozoliņi. Sīli, sīli, būs tev tiesa Sīli, sīli, būs tev tiesa, Kam siliņu dedzinaji: Bāliņam sadeguši Trīs rakstiti ozoliņi. Kas kaitēja nedzīvot Kas kaitēja nedzīvot Lielas upes līcītī: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm. ← Kal, kalēj, ko kaldams Vilks dara alu →