Kas kaitēja nedzīvot
Lielas upes līcītī:
Upe nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Meži rūca, meži šņāca
Meži rūca, meži šņāca,
Bites gāja kumuriem;
Man bij tādis lielis prieks,
Man ielīda ozolā.
Līdiet, tautas, bērzu birzi
Līdiet, tautas, bērzu birzi,
Vienu daļu atstājiet,
Vienu daļu atstājiet,
Putniņiem uzmesties!
Jūriņ’ nesa ozoliņu
Jūriņ’ nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Dravenieka meitenīte
Tek gar malu raudādama. Lasīt tālāk
Vai māmiņa ielikusi
Vai māmiņa ielikusi
Pūrā vaska ritenīti?
Aiz bitēm nevarēju
Klētij durvju virināt.
Es tai savai līgaviņai
Es tai savai līgaviņai
Dieva dēļi maizi devu:
Man bitītes svārkus šuva,
Sētmalā gulēdam’s.