Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimai lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
Man bij lieli rudzu lauki
Man bij lieli rudzu lauki,
Otras malas neredzēj’;
Bij man arī sila zeme,
Kur bitēmi dores dēt.
Es apkalu ozoliņu
Es apkalu ozoliņu
Sudrabiņa nagliņām,
Lai bitīte nepaklupa,
Sila ziedus nēsājot.
Pieguļnieki, pieguļnieki
Pieguļnieki, pieguļnieki,
Vilks apēda kumeliņu,
Vilks apēda kumeliņu,
Aste vien nokustēja.
Vai upīte vien tek strauji
Vai upīte vien tek strauji,
Strauji tek Daugaviņa,
Strauji tek Daugaviņa
Gar ozolu līcīšiem.
Tek vilciņis smilkstēdamis
Tek vilciņis smilkstēdamis
Garām manu kumeliņu;
Vilciņam kaula zobi,
Man tērauda kumeliņis.