Agri, agri gaiļi dzied
Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā.
Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā.
Visi saka, visi saka: – Puisīšam laba dzīve! Lai aršana, ecēšana, Kur pieguļas gulēšana!
Kas man kait nenēsāt Melnus svārkus, zābaciņus: Man bitīte svārkus šuva, Sētmalā gulēdama.
Man māsiņas tā nav žēl Kā māsiņas vainadziņa; Māsiņai staigajot, Spīdēj` visas sētmalītes.
Lec, Saulīte, lec, Saulīte, Spīd’ ar mūsu sētiņā: Ir mums tava gaišumiņa Vajadzēt vajadzēja.
Šķitu vēršus maurojam Aiz kalniņa lejiņā; Viņu sētu jauni puiši Raudādami rudzus pļāva.
Zied ābele pret ābeli, Katra kalna galiņā; Dzied māsiņa pret māsiņu, Katra tautu sētiņā.
Es iekūru jāņuguni Pašā kalna galiņā, Lai redzēja Jāņa bērni, Lai tie nāca sētiņā.
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej manē sētiņē, Es tev došu sētmalē Sausu prauļu istabiņu.
Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš’.
Koša pļava, kad nopļauta, Vēl jo koša, kad nogrābta; Vēl jo koši izskatās, Kad pārveda sētiņā.
Skrien, bitite, kur skriedama, Skrien manā sētiņā, Mana sēta dzelžu kalta, Tur ragana neieskrēja.
