Es šķitos al’s nedzert,
Sīkas vārpas lasīdama;
Sīcin sīka sīkas vārpas,
Reibin reiba apinītis.
Šādi tādi klinklāviņi
Šādi tādi klinklāviņi
Izdzer manu alutiņu;
Kur tie mani paša bērni,
Miežu vārpu lasītāji?
Viena pate miežus pļāvu
Viena pate miežus pļāvu,
Viena vārpas nolasīju;
Kad bāliņš alu taisa,
Piln’ istaba dzērājiņu.
Dzert man miežu alutiņu
Dzert man miežu alutiņu,
Nelaistīt plāniņē;
Lasīt man miežu vārpas,
Nemīņāt kājiņām.
Kālab alu nedzerat
Kālab alu nedzerat,
Kālab man nedodat?
Vai es miežus negrābstīju,
Vai vārpiņas nelasīju?
Cep, māmiņa, kviešu maizi
Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Dar’ tētiņ alutiņu:
Nu pārnāca tava saime,
Vasariņu palaidusi.
Dzeram, brāļi, šodieniņ
Dzeram, brāļi, šodieniņ
Ar ozola kanniņām,
Ieš’ vasaru Jelgavā,
Pirkš’ sudraba biķerīti.