No tālienes es redzēju,
Kur brālīši rudzus pļāva:
Balti krekli, spož` izkaptis
Kā gulbīši līgojās.
Pērkons rūca, pērkons dūca
Pērkons rūca, pērkons dūca,
Es par viņu nebēdāju,
Es ganīju savas govis
Baltā ziedu ābolā.
Zinu, zinu, bet neteikšu
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur baltais zaķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
Ziedi balti, ābelīte
Ziedi balti, ābelīte,
Novadiņa maliņā:
Vējiņš tavus baltus ziedus
Pār novadu putinās.
Es savai pādītei
Es savai pādītei
Baltas zeķes noadīju;
Baltas zeķes noadīju,
Melnus šuvu zābaciņus.
Ei, pērkoni, vecai tēvs
Ei, pērkoni, vecai tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
– Manas meitas pūru loka,
Pušķo baltas villainītes.
Panāksnieki zivis prasa
Panāksnieki zivis prasa,
Kur man bija zivis ņemt?
Mūs` upē tādas zivis –
Četras kājas, balts vēders.