Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.
Gludi galvu saglaudīju, Mežiņā tecēdama, Lai bitītes nemetas Manu matu galiņāi.
Sācin vien es iesāku Vainadziņu darināt, Neļauj vairs sveši ļaudis Līdz galam darināt.
Lieli ļaudis lielījās Lielas upes maliņā; Ir es arī lielījos, Pie ezera stāvēdama.
Atminat, veci ļaudis, Kas aug upes maliņā? Smuidri bērzi, melni alkšņi Aug upītes maliņā.