Tā ir mana Kārta, Laima Tā ir mana Kārta, Laima, Kas ceļ mani kalniņā; Gan ir man tādu ļaužu, Lejiņā stūmējiņu. Laime, Ļaudis, Man Gludi galvu saglaudīju Gludi galvu saglaudīju, Mežiņā tecēdama, Lai bitītes nemetas Manu matu galiņāi. Sācin vien es iesāku Sācin vien es iesāku Vainadziņu darināt, Neļauj vairs sveši ļaudis Līdz galam darināt. Nākat, ļaudis, skatīties Nākat, ļaudis, skatīties, Brīnumiem brīnīties, Brīnumiem brīnīties - Venta auda audekliņu: Niedras šķieti, putu nītes, Saules meita audējiņa. Lieli ļaudis lielījās Lieli ļaudis lielījās Lielas upes maliņā; Ir es arī lielījos, Pie ezera stāvēdama. ← Anniņai, māsiņai Gara diena bāliņam →