Rāmi, rāmi, patapdamis,
Nāk no jūras pērkoniņis,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
Pērkons jāja precībās
Pērkons jāja precībās,
Saule gāja vedējos;
Saules meitas apsedzās
Ar sudraba villainīti.
Ko, Pērkoni, tu domāji
Ko, Pērkoni, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai tu gribi pekles tumsu,
Vai zemīti saskaldīt?
Pērkons šķīla uguntiņu
Pērkons šķīla uguntiņu
Sausas egles galotnē;
Dieva dēli samirkuši,
Jāņu zāles lasīdami.
Sper, Pērkoni, kad sperdams
Sper, Pērkoni, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā:
Tev pieder viss gadiņš,
Man tik Jāņu vakariņš.
Pērkons spēra ozolā
Pērkons spēra ozolā
Deviņiem zibeņiem:
Trīs zibeņi celmu skalda,
Seši skalda galotnīti.
Pērkonam traka daba
Pērkonam traka daba,
Saspārdīja ozoliņu,
Saspārdīja miltu sieku,
Triju rītu malumiņu.