Bitīte lūdz pļāvējiņu,
Līdz zemei liekdamās,
Lai atstāj āboliņu,
Kur bitītēm medu sūkt.
Tautu dēls lielijās
Tautu dēls lielijās:
Es dižens pļāvējiņš;
Bet nopļāva odam kājas,
Rudzu vārpu domādams.
Bāleliņš pļāvējiņš
Bāleliņš pļāvējiņš,
Līgaviņa grābējiņa;
Stāvi balta druviņā
Kā Jēkaba rudzu Jumis.
Puiši vien ir pļāvējiņi
Puiši vien ir pļāvējiņi,
Caunotāmi cepurēm;
Meitas vien ir ņēmējiņas
Ar baltāmi drāniņām.
Lai bij grūti, kam bij grūti
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt` sieniņa pļāvējam:
Salta rasa, sīksta zāle,
Grūti velk izkaptiņa.
Pļaujiet, mani pļāvējiņi
Pļaujiet, mani pļāvējiņi,
Līdz pašam vakaram!
Tā vārpiņa gauži raud,
Kas palika nenopļauta.