Saule

Margodama saule lēca

Margodama saule lēca
Caur ozola lapiņām:
Dravinieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.

Kas kait man nedzīvot

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule ritināja.

Kur tecēji, Mēnestiņi

Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
– Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj’.

Saule bāra Mēnestiņu

Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja,
Kam tas savu augumiņu
Nakti vien maldināja.

Vakar bija spoža Saule

Vakar bija spoža Saule,
Šodien tāda mākuļaina:
Vakar spīda pati Saule,
Šodien Saules kalponīte.

Atslēdziņa nolūzuse Manam dziesmu pūriņam; Lai dziesmiņas pataupās Līdz Jānīša vakaram.
Anniņai, māsiņai, Šķībi stāv vainadziņš, Ne vakara negaidīs, Pagalam nokritīs.
Noiet Saule vakarā, Iekrīt zelta laiviņā; Zelta airi noskanēja, Laiviņā iemetot.
Skan mežiņis rītā agri, Skanēj' sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.