Vakar bija spoža Saule,
Šodien tāda mākuļaina:
Vakar spīda pati Saule,
Šodien Saules kalponīte.
Saule bāra Mēnestiņu
Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja,
Kam tas savu augumiņu
Nakti vien maldināja.
Kas varēja to darīt
Kas varēja to darīt –
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
Jūra šņāca, jūra krāca
Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko tā bija norijusi?
Saules meitas mazgājās,
Iekrīt zelta gredzentiņš.
Pusrītā saule lēca
Pusrītā saule lēca,
Pusvakarā norietēja;
Mazu bērnu māmuliņa
Pusmiedziņa vien gulēja.
Par ko saule bāli lēca
Par ko saule bāli lēca,
Par ko bāli norietēja?
Vakar slīka ošu laiva,
Simts noslīka zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.
Divi, divi, kas tie divi
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja?
Ūdens miega negulēja,
Saule, gaisu tecēdama.