Saule

Aiz kalniņa lejiņā

Aiz kalniņa lejiņā
Sidrabota upe tek,
Ik rītiņu saule nāca
Pie upītes padzerties.

Es sajūdzu sisentiņu

Es sajūdzu sisentiņu
Vieglos puķu ratinos;
Rīgā man saule lēca,
Vāczemē norietēja.

Vakarā iesēdos

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.

Noiet saule vakarā

Noiet saule vakarā,
Meža galus pušķodama;
Tā pušķoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.

Atslēdziņa nolūzuse Manam dziesmu pūriņam; Lai dziesmiņas pataupās Līdz Jānīša vakaram.
Anniņai, māsiņai, Šķībi stāv vainadziņš, Ne vakara negaidīs, Pagalam nokritīs.
Noiet Saule vakarā, Iekrīt zelta laiviņā; Zelta airi noskanēja, Laiviņā iemetot.
Skan mežiņis rītā agri, Skanēj' sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.