Kas man kait nenēsāt Kas man kait nenēsāt Melnus svārkus, zābaciņus: Man bitīte svārkus šuva, Sētmalā gulēdama. Sēta, Svārki, Zābaki Skrien, bitite, kur skriedama Skrien, bitite, kur skriedama, Skrien manā sētiņā, Mana sēta dzelžu kalta, Tur ragana neieskrēja. Rudu, rudu, rudenīti Rudu, rudu, rudenīti, Tavi svārki noplukuši; Kā nebūtu noplukuši: Aru, pļāvu, riju kūlu. Ai bitīte, ai bitīte Ai bitīte, ai bitīte, Tavu lielu čaklumiņu: Tecēj' dienu, tecēj' nakti, Ne miedziņa negulēja. Bitīt’ bija čakla sieva Bitīt' bija čakla sieva, Liela darba darītāja: Pilnu stropu tā pienesa Zelta vaska rituļiem. ← Dravenieka līgaviņa Uzliksim saimniecei →