Zeme

Liepiņ, tavu kuplumiņu

Liepiņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemītei;
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam.

Sasadzīra div’ bagati

Sasadzīra div’ bagati
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitit’ koka namiņā,
Rudzits zemes gabalā.

Man bij lieli rudzu lauki

Man bij lieli rudzu lauki,
Otras malas neredzēj’;
Bij man arī sila zeme,
Kur bitēmi dores dēt.

Bij man laba sila zeme

Bij man laba sila zeme
Rudzus sēt, dores dēt,
Rudzus sēt maizītei,
Medu, vasku naudiņai.

Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu
Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.
Aramāi zemītē Šūpulīti nekarat: Aramāi zemītē Zelta nauda apakšā.