Zeme

Ai Dieviņ, laba dzīve

Ai Dieviņ, laba dzīve,
Sila zemes arājam:
Auga rudzi, sīca bites,
Pats no laba priecājos.

Ak tu, linu Jumiķīti

Ak tu, linu Jumiķīti,
Kam tu linu neaudzē;
Es tev šūšu slēžu kreklu,
Līdz zemei rakstīdama.

Bite šūnas piešuvusi

Bite šūnas piešuvusi
Rīgas torņa galiņā;
Skrien, bitīt, šai zemē,
Šeit rakstīti ozoliņi.

Sudrabiņa lietus lija

Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērzu kalniņā,
Lai izauga lielas lapas
Lai varēja slotas griezt.

Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu
Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.
Aramāi zemītē Šūpulīti nekarat: Aramāi zemītē Zelta nauda apakšā.