Vilka māte, nabadzīte, Bažīties bažījās: Izstellēj'se savus bērnus Bez cimdiņa medībās.
Teciet, bērni, lūkoties, Vasariņa ziemu kāva; Ziemai vārtus aizveriet, Vasarai atveriet.
Vilciņš kliedz, vilciņš brēc, Vilkam bērni nosaluši. Nosalst daži rātes kungi, Ne vēl tādi jēru
Nāc nākdama, vasariņa, Visi bērni tevi gaida; Jau ziemiņa kājas āva, Uz akmeņa tupēdama.