Tikušam dēliņam Tikušam dēliņam Bite jūdza kumeliņu; Kaut kādam netiklam Nejūdz laba mātes meita. Dēls, Māte, Meita Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. ← Lai vasara, kam vasara Skaiti, vilks, pātarus! →