Div’ brālīši dravinieki
Tek gar jūru raudādami:
Jūra nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm.
Ieraudzijsi vien pazinu
Ieraudzijsi vien pazinu
Dravinieka līgaviņu:
Samta kurpes kājiņā,
Vasku cimdi rociņā.
Kas kaitēja man dzīvot
Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņā:
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbinieku.
Gara diena bāliņam
Gara diena bāliņam,
Gar’ eglīti dzenījot:
Tautu meita, ne māsiņa
Vēli nesa launadziņu.
Tā ir mana Kārta, Laima
Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.
Anniņai, māsiņai
Anniņai, māsiņai,
Šķībi stāv vainadziņš,
Ne vakara negaidīs,
Pagalam nokritīs.