Alus

Ai bitīte, vīvuliņa

Ai bitīte, vīvuliņa,
Ko mēs divi darījām?
Dzērām miežu alutiņu,
Dārziņā gulēdami.

Galdam kājas nolīkušas

Galdam kājas nolīkušas,
Kas tās līkas nolocīja?
To darīja tīra maize,
Mans brūvēts alutiņš.

Ak tu, sila Miķelīti

Ak tu, sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu:
Vienu malku nodzēros,
Visas krūtis nodimdēja.

Miķelītis man sacīja

Miķelītis man sacīja,
Dari mīkstu alutiņu;
Ko darīšu, Miķelīti,
Trīs graudiņi vārpiņā.

Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.
Jāņa tēvs alu dara No līduma miezīšiem; Pēterītis raugu lika No trīs ošu lapiņām.
Dod man alus nodzerties Jele zīles nadziņā; Es mācēju miežus pļaut Celmojāi līdumā.
Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.