Dravnieki

Ne pie viena es neiešu

Ne pie viena es neiešu
Kā pie bišu dravinieka:
Dravinieka līgaviņa
Siekiem krāja sudrabiņu.

Dravenieka es meitiņa

Dravenieka es meitiņa,
Druvā gāju dziedādama;
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vainadziņš.

Vai, manu nezinamu

Vai, manu nezinamu
Tautas burvu dējejiņu!
Visas tautu purmalites
Sīkajām skaidiņām.

Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.