Mežs

Es uzkāpu kalniņā

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņš čivināja.

Meži dūc, meži skan

Meži dūc, meži skan,
Kas tos mežus ducināja?
Tur bitītes cauri skrēja
Vakarēju nesumiņu.

Kam gribēja šo naksniņu

Kam gribēja šo naksniņu
Bites gulēt siliņā?
Silā bija pulka ziedu,
Smagas medus nešļaviņas.

Citi vīri man vaicāja

Citi vīri man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs?
Šaunu caunes, kāpju bites,
To es ēdu, meža vīrs.

Kas kait man nedzīvot

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule ritināja.

Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis.
Saulīt` silta, māmiņ jauka - Abas vienu labumiņu: No saulītes silti rīti, No māmiņas mīļi
Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu
Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!