Zvejnieks

Guli, guli, līdaciņa

Guli, guli, līdaciņa,
Ezeriņa maliņā,
Kamēr mani bāleliņi
Žebērkliņus kaldināja,

Es zvejnieka meita biju

Es zvejnieka meita biju,
Dravenieka līgaviņa:
Es neēdu nemedotu,
Nevalkāju nezeltītu.

Es uzvilku ūdens kreklu

Es uzvilku ūdens kreklu,
Smalku zvirgzdu kažociņu,
Lai varētu jūriņā
Ar ziemeli rotāties.

Ezeriņš vizināja

Ezeriņš vizināja
Sīkajām raudinām.
Vai vizini, nevizini
Man bāliņi zvejnieciņi.

Labāk braucu zēģelīti

Labāk braucu zēģelīti,
Nekā aru slapju zemi:
Zēģelīte zeltu nesa,
Smilšu auzas slapja zeme.

Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu
Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.
Aramāi zemītē Šūpulīti nekarat: Aramāi zemītē Zelta nauda apakšā.