Zvejnieks

Kupla liepa jūrmalē

Kupla liepa jūrmalē,
Tā bij laba zvejniekiem:
Kad pietrūka rīda virve,
Tek pie liepas lūku plēst.

Mūsu pašu stūrmanim

Mūsu pašu stūrmanim
Vasku cimdi nodiluši,
Vasku cimdi nodiluši,
Zveja naudu skaitījot.

Mūs’ pašam stūrmanim

Mūs’ pašam stūrmanim
Sešas laivas sedumā;
Dod, Dieviņ, to dieniņu,
Pilnas vest maliņā!

Teci, mana ošu laiva

Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu dieniņā;
Es tev došu roņu taukus,
Smalku linu zēģelīti.

Kādi bija lences vīri

Kādi bija lences vīri,
Kādi kārbas vilcējiņi,
Vai tie jēdza zeltu smelt,
Kad tas nāca maliņā.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.