Zvejnieks

Labāk pirku oša laivu

Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.

Kas kait, kas kait

Kas kait, kas kait
Zvejnieka sievai?
Viens ķīsis, div’ ķīši,
Zupiņa rokā.

Kur, vilciņi, čunčināji

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņā?
– Uz rumbiņu, uz rumbiņu,
Pie tiem rumbas zvejniekiem.

Laiva, laiva, airi, airi

Laiva, laiva, airi, airi,
Tie bij mani bāleliņi:
Laiviņ’ lēca augstus viļņus,
Airi vilka maliņā.

Vīri, vīri, kam kumeļi

Vīri, vīri, kam kumeļi,
Brauksim visi jūriņā,
Brauksim visi jūriņā,
Krausim raudu vezumiņu.

Vakarā iesēdos

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.

Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis.
Saulīt` silta, māmiņ jauka - Abas vienu labumiņu: No saulītes silti rīti, No māmiņas mīļi
Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu
Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!