Zvejnieks

Siļķes meita man vaicāja

Siļķes meita man vaicāja,
Ko zvejnieka puiši dar’?
– Tīklus auda, tīklus meta,
Krāģīšos sasēduši.

Jūras māte man vaicāja

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar` mani zvejnieciņi.
Tīklus auda, airus drāza,
Kalniņā sēdēdami.

Bērni tēvu nepazina

Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam;
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.

Tālu, tālu es redzēju

Tālu, tālu es redzēju
Zēģelīti līgojam;
Mana austa zēģelīte,
Mans brālītis līgotājs.

Ej gulēt, vēja māte

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.

Mežā dzimu, mežā augu, Nule mani laukā veda, Nule manas villainītes Lauka vēji vēdināja.
Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Mežu mežus izstaigāju, Lāga koka neredzēju: Cits bij šķībs, cits bij greizs, Cits bij vēja
Dod, māmiņa, mežā mani, Mežā man laba dzīve: Pūš vējiņš - aizvējiņš, Spīd saulīte -
Grūti pūta jūras vēji, Žēli raud māmuliņa: Dažs māmiņas lolojums Uz ūdeņa līgojās.