Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kuplie vītoliņi?
Rudziem kalni, rudziem lejas,
Bitēm kuplie vītoliņi.
Man bij vaska dzirnaviņas
Man bij vaska dzirnaviņas
Pie vārtiem ozolā;
Kad aizgāju, tad dabūju
Bites meitu malējiņu.
Es nevaru miglāi iet
Es nevaru miglāi iet,
Ne dižāi rasināi:
Bites spārnu man svārcini,
Dzelonites vainadzinis.
Es uzgāju trīs bitītes
Es uzgāju trīs bitītes
Silē aku brūvējam;
Dodat manim nodzerties
Sudrabiņa kanniņā!
Platas vīzes apāvos
Platas vīzes apāvos,
Silā gāju doru dēt.
Sak’ lācītis lūkodams:
Edz, kur bišu dējejiņš! Lasīt tālāk
Ūsiņš jāja pār kalniņu
Ūsiņš jāja pār kalniņu,
Bišu tropi padusē;
Ei, Ūsiņ, labais vīr,
Nāc manāi dārziņā, Lasīt tālāk
Bites, maitas, norējušas
Bites, maitas, norējušas
Manu vīru, bitenieku:
Bikses vien karājās
Ozolina zarinā.