Ai, vilciņ, nenes kazu,
Man ir bārga sveša mātie.
Tu, aiznesis, apēdīsi,
Man pietrūka gada algas.
Vilciņš savus kaula piešus
Vilciņš savus kaula piešus
Kārklienā kaldināja,
Lai varēja šoruden
Kazai skriet panāksnos.
Vilciņš saka uz lācīša
Vilciņš saka uz lācīša:
Kur, lācīti, medu ņēmi
-Es uzkāpu ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
Vilciņš mans tēva brālis
Vilciņš mans tēva brālis,
Lapsiņ’ mana mātes māsa.
Uz vilciņu: urjaja!
Uz lapsiņu: cacaca!
Vilciņš zaķi aicināja
Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla raudzībās.
– Ietin ietu, neliegtos,
Nav man goda kamzolīša. Lasīt tālāk
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši;
Kur nu būs jēru zagļi,
Aitu bērnu rājējiņi?
Kur, vilciņ, tu tecēsi
Kur, vilciņ, tu tecēsi
Basajām kājiņām?
– Uz siliņu aiz mežiņa
Pie baltām aitiņām.