Kas kaitēja man dzīvot Kas kaitēja man dzīvot Sava tēva zemītē: Ar vindiņu medu smēlu No kupliem ozoliem. Dzīvot, Medus, Ozoli, Tēvs Ne Jumīša rītā ņēmu Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot. Ei, pērkoni, vecai tēvs Ei, pērkoni, vecai tēvs, Ko tās tavas meitas dara? - Manas meitas pūru loka, Pušķo baltas villainītes. Pērkoņa tēvam Pērkoņa tēvam Deviņi dēli: Trīs spēra, trīs rūca, Trīs zibināja. Lācis kāpa ozolā Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi? ← Mīl, māmiņa, pļāvējiņus Ai bitīte, vīvuliņa →