Guli, guli, lāču māte Guli, guli, lāču māte, Saulīt’ lielu gabaliņu. Biezi meži, platas lapas, Saule cauri nespīdēja. Lācis, Māte, Mežs, Saule Tev, lācīti, melnas kāias Tev, lācīti, melnas kāias, Netup ceļa maliņāi; Ir meitiņas madarās, Tām dzīpari nekodās. Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Ne Jumīša rītā ņēmu Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot. ← Staigā viegli, tautu meita Es nevaru miglāi iet →