Kādēļ auga vītolņš

Kādēļ auga vītolņš
Glumajām lapiņām
Mīļa Māra sviestu taisa.
Rokas slauka vītolā.

Koša pļava, kad nopļauta

Koša pļava, kad nopļauta,
Vēl jo koša, kad nogrābta;
Vēl jo koši izskatās,
Kad pārveda sētiņā.

Tālu, tālu es redzēju

Tālu, tālu es redzēju
Zēģelīti līgojam;
Mana austa zēģelīte,
Mans brālītis līgotājs.

Jumīts bēga runiņā

Jumīts bēga runiņā,
No runiņas gubiņā,
No gubiņas klētiņā,
No klētiņas apcirknī.

Bitīt, manu kamenīti

Bitīt, manu kamenīti,
Kad man tevi pamanīt?
-Grauz akmeni, dzer ūdeni,
Tad tu mani pamanīsi.