Ai caunīt, vāverīt

Ai caunīt, vāverīt,
Dod man tavu kažociņ’:
Es bij dores dējējiņš,
Naktī guļu siliņā.

Es dzīros šavasaru

Es dzīros šavasaru
Mergiem vīti vainadziņu;
Augsti zied oši, kļavas,
Nevar mergu salasīt.

Sēd’, Saulīte, sudrabā

Sēd’, Saulīte, sudrabā,
Nu jāj tavi precinieki.
Paši jāja viņpus Rīgas,
Še skanēja iemauktiņi.

Es uzkāpu kalniņā

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņš čivināja.