Upes

Kas kaitēja nedzīvot

Kas kaitēja nedzīvot
Upmaliešu meitiņām:
Pašas guļ dienavidu,
Straume kreklus balināja.

Upe, upe, Gauja, Gauja

Upe, upe, Gauja, Gauja,
Valdi savu straujumiņu:
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu.

Droši bridu šauru upi

Droši bridu šauru upi,
Baili bridu Daugaviņu,
Tur noslīka mans brālītis,
Kumeļā sēdēdams.

Tec, upīte, upītē

Tec, upīte, upītē,
Steidzies ātri jūriņā;
Jūriņā dziļš ūdens,
Tur tev viegli nolīgot.

Nākat iekšā, Ziemassvētki, Nu mēs jūs gaidīsim; Nama māte durvis vēra, Rokā gaiša uguntiņa.
Pušķojam Jāņu māti Ar zaļāmi zālītēmi, Lai pušķoja vasariņa Ar rudziem, ar miežiem.
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka, Bite
Jūra, jūra, ko tu krāci, Māte, māte, ko tu raudi? Jūra krāca smalka tīkla, Māte
Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu.