Iesim, meitas, skatities,
Ko tie Ventas suņi rēja.
Dravinieka duj’ dēliņi
Jāj gar Ventu raudadami: Lasīt tālāk
Es šķitos gudris būt
Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
Ei, pērkoni, vecai tēvs
Ei, pērkoni, vecai tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
– Manas meitas pūru loka,
Pušķo baltas villainītes.
Sudrabota liepa auga
Sudrabota liepa auga
Novadiņa maliņā;
Vējš nopūta liepu ziedus
Pa visiem novadiem.
Neba maize pati nāca
Neba maize pati nāca
Mana brāļa sētiņā;
Es aiznesu brokastiņu,
Jau sirmīši nosvīduši.
Šādi tādi klinklāviņi
Šādi tādi klinklāviņi
Izdzer manu alutiņu;
Kur tie mani paša bērni,
Miežu vārpu lasītāji?