Kur tu iesi, veco brāli
Kur tu iesi, veco brāli, Ar to bišu sētuvīti? -Silā iešu bišu sēt Jaunajiem bālīniem.
Kur tu iesi, veco brāli, Ar to bišu sētuvīti? -Silā iešu bišu sēt Jaunajiem bālīniem.
Piekūst irbe tecēdama, Rauduvīte peldēdama; Piekūst mana māmuliņa, Dēlus, meitas lolodama.
Bērtis gāja bišu kāpt, Pērle [?] nesa vāceliti, Sīki mazi eņģelīši Līdzi tek medus ēst.
Dieva dēli, Saules meitas Vidū gaisa kāzas dzēra; Mēnestiņš tecēdams – Tas pārmija gredzentiņus.
Lec, Saulīte, rītā agri, Lec ar Dieva palīdziņu; Vakarā rietēdama Nones blēņu valodiņu.
Iedēstiju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piedereja, Man pieder ozoliņš.
Jūra kauca, jūra krāca, Kādu velnu ierijusi? Ierijusi zelta laivu, Div, bāliņus irējiņus.
Es savai gosniņai Ozoliņa kroni pinu; Vienu vedu rociņā, Citas nāca nopakaļus.
Nevienam es neteikšu, Ko atradu ganīdama; Bāliņam vien pateikšu, Bites dzied ozolā.
Sīkas puķes, lielas puķes Ziedēj` visu vasariņu: Papardītes, gudrinieces, Tās ziedēja Jāņu nakti.
Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.
Tic’, Dievam, līgaviņa, Ej ozolu baznicā; Visas tavas villanites Bititēm nolipušas.
Nesabiju biedējama, Ne tumsā traucējama: Dievs man bija ceļā draugs, Laima ceļa maliņā.
Rudzīts zied zelta ziedus, Miezīts zelta pakariņu; Bite pate muļķe bija, Ziedu ņemt nemācēja.
Nevienam tā nevaida Kā manam kumeļam: Zelta sile, vara grīda, Sudrabiņa redelītes.
Kas kaitēja nedzīvot Gaujas līču malīnā: Baltu vilku mugurā, Mellu mērcu ūdenē.